Tā kā bērnu seksuāla izmantošana ir viens no smagākajiem pāridarījumu veidiem, kam raksturīgas ilgstošas psiholoģiskās sekas, “Centrs Dardedze” sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" EEZ projekta Nr. EEZ/LM/2020/5 "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ietvaros 4. oktobrī rīkoja darba konferenci “Būt uz vienas lapas reaģēšanā uz bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem”, lai kopā ar 40 dažādu jomu profesionāļiem diskutētu par starpinstitucionālo sadarbību šajā jomā, kā arī apspriestu programmas “Bērna māja” ieviešanas gaitu.
“Bērnu seksuāla izmantošana nekad neaprobežojas tikai ar pašreizējo brīdi: tai ir visaptverošas ilgtermiņa sekas, un tā ir atmiņās klātesoša visu bērna turpmāko dzīvi. Tāpēc mūsu kā speciālistu uzdevums ir “būt uz vienas lapas” un dalīties ar pieredzi, kā vislabāk atpazīt to, ka bērns cieš no seksuālas izmantošanas, kā uz to reaģēt un kā sniegt atbalstu bērniem un viņu tuviniekiem, iedrošinot neklusēt un meklēt palīdzību. Mēs ļoti labi apzināmies, ka gadījumu atklāšanā un bērnu aizsardzībā ir trūkumi, tādēļ mūsu uzdevums ir izgaismot šos pelēkos laukumus un tos novērst,” uzsvēra Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Šoruden Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas paspārnē darbu uzsāk “Bērna māja” – starptautiski atzīts speciālistu sadarbības modelis, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu atbalstu no seksuālas izmantošanas cietušiem bērniem. Tajā dažādi speciālisti (izmeklētājs, mediķis, tiesu eksperts, psihologs, prokurors u.c.) vienuviet uzklausa bērna stāstu izmeklēšanas vajadzībām, veic tiesu medicīnisko ekspertīzi un pediatra apskati, kā arī sniedz atbalstu cietušajam bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam. Tā kā Islandē “Bērna māja” darbojas jau 25 gadus, konferencē pieredzē dalījās kolēģi no Islandes, kā arī pirms dažiem gadiem atvērtās “Bērna mājas” Igaunijā.
“Bērna mājas darba grupā esam vairāk nekā gadu strādājuši, lai radītu tiesisko ietvaru Bērna mājas sadarbības modelim, un tas nav bijis viegli. Šis darbs ir licis saskarties ar sasāpējušiem jautājumiem un sistēmiskiem trūkumiem iestāžu sadarbībā, kur top skaidrs, ka “pa vecam” vairs nevar, bet visas nepieciešamās reformas vienas “Bērna mājas” ietvaros īstenot nav iespējams. Tomēr esam pārliecināti, ka arī Latvijā varam izveidot uz bērna vajadzībām centrētu pieeju - arī tad, ja mums kā speciālistiem tas prasīs vairāk laika sadarbībai. Esam apņēmības pilni strādāt, lai Bērna māja kļūtu par atbalsta punktu ne tikai cietušajiem bērniem un vecākiem, bet arī speciālistiem, kas ikdienā saskaras ar šiem sarežģītajiem vardarbības gadījumiem,” skaidro “Bērna mājas” vadītāja Laura Lediņa.
Lai bērnus pasargātu un sniegtu efektīvu palīdzību nozieguma gadījumā, gan tiesībsargājošās, gan sociālās, gan arī izglītības un veselības jomas speciālistiem nepieciešama vienota izpratne, ko pamanīt, kā attiecīgajā situācijā rīkoties un kā apmainīties ar informāciju
bērna labākajās interesēs. Kaut gan ir skaidrs, ka, pamanot nozieguma pazīmes, ikvienam nekavējoties jāziņo policijai, diskusiju raisīja jautājums, kas būtu atzīstamas par “pamatotām aizdomām” un vai mazu bērnu savstarpēju pāridarījumu gadījumos policijas iesaiste būtu palīdzoša. Eksperti secināja, ka par pamatotām aizdomām būtu atzīstamas bērna vecumposmam neatbilstošas zināšanas vai uzvedība, kā arī fiziskas traumas, taču situācijas izvērtēšanai nevajadzētu notikt vienpersoniski.
Plašas diskusijas raisīja arī jautājums par informācijas apriti starp policiju un sociālo dienestu: pašlaik ierasta prakse, ka Valsts policija informē sociālo dienestu tad, ja bērns cietis no seksuālas izmantošanas no kāda ģimenes locekļa. Citos gadījumos ģimene saņem informāciju par iespēju vērsties sociālajā dienestā pēc pakalpojumiem, taču nav iespējams noskaidrot, vai vecāki šo iespēju izmanto un ievēro bērnu labākās intereses. Dažkārt vecāku mentālās veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ bērns nepieciešamo atbalstu tomēr nesaņem. Zīmīgi, ka par mazgadīgiem smēķētājiem policija sociālo dienestu informē, tāpēc diskusijā izskanēja jautājums, vai arī seksuālas izmantošanas lietas nebūtu pelnījušas dienesta uzmanību, jo tā iesaistīšanās var novērst dažādus noziedzīgus nodarījumus nākotnē.
Lai gan ikvienā institūciju plānā un normatīvajā aktā tiek minēts, ka bērnu lietu izskatīšana ir prioritāra un veicama iespējami drīzā laikā, īpašu uzmanību diskusijā izpelnījās fakts, ka lietu izskatīšana tiesā mēdz aizņemt vairākus gadus, kuru laikā potenciālais pāridarītājs turpina apdraudēt bērnus, tāpēc iecerēts izskatīt iespēju regulēt šīs jomas lietu iztiesāšanas ilgumu. Tāpat skarts arī jautājums par ģimeņu iespējamām bažām par konfidencialitātes neievērošanu, tāpēc būtu nepieciešams pārskatīt speciālistu atbildību par sensitīvas informācijas izpaušanu. Tā kā izgaismojās dažādas bērnu seksuālas izmantošanas lietu problēmas, tiek plānots drīzumā diskusiju turpināt, lai precizētu atbildības un nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā.