“Radošās darbnīcas “Palīdzi bērnam” pašvaldības izveidoto sadarbības grupu vadītājiem un locekļiem”

  1. Kāpēc tiek rīkotas radošās darbnīcas (turpmāk - RD)?

Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā” tika izstrādāti atbilstoši 2017.gada 2.marta grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā un likuma pārejas noteikumu 33.punktam, kas deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2017.gada 31.jūlijam izdot noteikumus, kas noteiktu institūciju sadarbības organizēšanu bērnu tiesību aizsardzībā un kārtību, kādā bērnu tiesību aizsardzība īstenojama.

Lai gan pirms šo ministru kabineta noteikumu izdošanas normatīvais regulējums jau paredzēja tādu atbildīgo institūciju kā bāriņtiesu, pašvaldības sociālo dienestu, pašvaldības, izglītības iestāžu, bērnu aprūpes iestāžu un citu institūciju pienākumu savstarpēji sadarboties bērnu tiesību aizsardzības jomā, tomēr ne vienmēr sadarbības pienākums tika saprasts un realizēts vienveidīgā praksē. Bieži vien iestāžu starpā nebija izpratnes par sadarbības algoritmiem un efektīvākajām metodēm. Minētā dēļ veidojās ne tikai atšķirīga prakse, bet daudzviet Latvijā šīs sadarbības nebija vispār. Lai risinātu šo jautājumu un nodrošinātu to, ka tiek ievērotas bērna labākās intereses, tika izveidots visu iesaistīto institūciju vienots sadarbības mehānisms. Lai sekmētu efektīvu institūciju sadarbību un veidotu mērķtiecīgu katras institūcijas rīcību nodrošinot bērna tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tika noteikts, ka pašvaldībās izveidojamas sadarbības grupas. Noteikumi stājās spēkā 2017.gada 15.septembrī, tādējādi, kopš to ieviešanas ir pagājuši jau pieci gadi.

Noteikumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) I sadaļas 4.punktā tika noteikts, ka līdz 2019.gada 30.decembrim noteikumu ieviešanas gaita ir jaizvērtē, kā rezultātā izvērtējama noteikumu ieviešanas prakse, proti - institūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā, sadarbības grupu darbības efektivitāte dažādās pašvaldībās, kā arī identificējami nepieciešamie uzlabojumi. Pildot šo uzdevumu 2019.gadā tikai veikts pētījums “Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā”.  Papildus tam, 2021.gadā tika izstrādātas un publiskotas vadlīnijas institūciju sadarbības prakses veicināšanai.  Veicot pētījumus un izstrādājot vadlīnijas starpinstitūciju darba analīzei un veicināšanai vairākkārt konstatēts, ka sadarbības grupās iesaistīto speciālistu izpratne par bērnu tiesību aizsardzības metodēm un praktiskiem risinājumiem aizvien ir atšķirīga, vienota prakse veidojas lēni, kā arī trūkst vienotas izpratnes par bērnu tiesību aizsardzības principu praktisku realizāciju ikdienas darbā.

Būtiskākais ir bērna labāko interešu princips. Satversmes tiesa ir secinājusi,  ka likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Turklāt tiesa norādījusi, ka bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz konkrētu bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu, vai bērnus kā pilntiesīgu sabiedrības daļu.

Ņemot vērā, ka noteikumu 8.punkts, kas noteic sadarbības grupu kompetenci, paredz gan individuālu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz konkrētu bērnu, gan arī priekšlikumu sniegšanu novada vai republikas pilsētas bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei, pašvaldību sadarbības grupās iesaistīto speciālistu vienotai izpratnei un praksei ir būtiska nozīme bērnu tiesību aizsardzības standarta ieviešanai valstī kopumā.

Lai veicinātu bērna labāko interešu principa realizāciju praksē, 2021.gada 11.novembrī Saeima papildinājusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu ar 2.1 daļu, nosakot kritērijus, kas attiecinājumi (vērtējami un sverami) gadījumos, kad bērna labākās intereses tiek noteiktas.

Balstoties uz augstāk minētajiem apsvērumiem ir veidota radošo darbnīcu programma, tai skaitā identificēti tās mērķi un uzdevumi.

  1. Kādi ir RD mērķi un uzdevumi?

Radošo darbnīcu mērķis ir - uzlabot un sekmēt speciālistu vienotu izpratni gan par sadarbības grupu darbības mērķiem, gan bērnu labākajām interesēm, vienlaikus stiprinot speciālistu praktiskās sadarbības prasmes. RD norisē tiek iesaistīti - pašvaldības izveidoto sadarbības grupu vadītāji un to locekļi, pašvaldības policijas vai Valsts policijas, pašvaldības sociālā dienesta, bāriņtiesas, pašvaldības izglītības pārvaldes speciālisti. 

RD uzdevumi:

  1. Sniegt sadarbības grupu un citiem speciālistiem zināšanas par sadarbības grupu attīstības vēsturi, bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Latvijā un citās Eiropas valstīs; tiesiskā regulējuma attīstību un nozīmi (gan no starptautisko, gan nacionālo tiesību aktu viedokļa), bērnu tiesību aizsardzības principu nozīmi un praktisko piemērošanu; teorētisko zināšanu sasaisti ar ikdienas praksi;
  2. Attīstīt dalībniekiem praktiskās iemaņas, tai skaitā starpinstitūciju komunikācijā (dažādus sadarbības veidus); informācijas apmaiņā; lēmumu pieņemšanā un dažādas sarežģītības situāciju risināšanā, izmantojot ne tikai savus, bet arī sadarbības grupās esošo citu institūciju speciālistu profesionālos resursus; radošas pieejas sarežģītu situāciju risinājumiem;
  3. Nodrošināt dalībniekiem pieeju nepieciešamajiem informācijas avotiem, lai veicinātu viņu vēlmi pilnveidoties patstāvīgi un pastāvīgi; iepazīstināt ar veidiem un lietotnēm, kurās var atrast profesionāli kvalitatīvu, drošu un derīgu informāciju bērnu tiesību aizsardzībā.

 

  1. Kādas aktivitātes tiek paredzētas RD programmas ietvaros?

Programma saturiski sastāv no divām nosacītām daļām -teorētiskās un praktiskās:

  1. teorētiskajā daļā tiek apgūta zināšanas par starpinstitūciju sadarbības grupu (turpmāk - SSG) mērķiem, uzdevumiem, modeļiem un veidošanas pamatprincipiem, kā arī par SSG darbības loma bērnu tiesību ievērošanas sistēmas veidošanā pašvaldībā un bērnu labāko interešu nodrošināšanā;
  2. praktiskajā daļā tiek analizēti ieteicamās prakses piemēri SSG kā vienotas komandas, kas strādā bērna labākajās interesēs, veidošana un savstarpējās uzticības stiprināšana. Praktiskie uzdevumi SSG veidošanā un saliedēšanā tiek veikti izspēļu veidā, katra izspēle pēc tam tiek analizēta, pamatojoties uz grupas dalībnieka individuālu uzdevumu.

Katras nodarbību dienas ilgums ir piecas stundas un 30 minūtes, no kurām katrā nodarbību dienā 40%=2,20h ir teorētiskā sadaļa, bet praktiskā daļa 60%=3,10h.

Laiks

Pasākums

10:00 – 11:05

 

Prezentācija (I daļa) par sadarbības grupu attīstības vēsturi, bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Latvijā un citās Eiropas valstīs; tiesiskā regulējuma attīstību un nozīmi (gan no starptautisko, gan nacionālo tiesību aktu viedokļa),

11:05 – 11:15

Pārtraukums, tēja un kafija (10 min)

11:15 – 12:20

Prezentācija (II daļa) bērnu tiesību aizsardzības principu nozīmi un praktisko piemērošanu; teorētisko zināšanu sasaisti ar ikdienas praksi;

12:20 – 12:50

Pusdienu pauze (30 min)

12:50 – 14:20

Praktiskā daļa (I daļa), sadarbības sanāksmes izspēle

14:20 – 14:30

Pārtraukums, tēja, kafija (10 min)

14:30 -16:00

Praktiskā daļa (II daļa), sadarbības sanāksmes analīze

  1. Kādas mācību metodes plānots izmantot RD norises laikā?

Teorētiskajā daļā pamatā tiek piemērota lekcijas metode, sadalot sniedzamo informāciju blokos (prezentācija I un prezentācija II) vieglākai uztverei. Fonā tiek demonstrēta prezentācija, lai nodrošinātu klausītājiem ne tikai klausīšanās, bet arī redzas atmiņu. Turklāt prezentācijas abas daļas klausītājiem būs pieejamas RD desmit nodarbību ciklam noslēdzoties. Pēc katras prezentācijas sadaļas vismaz 10 minūtes klausītājiem tiek dota iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par attiecīgo prezentācijas bloku.

Praktiskā daļā tiek izspēlēta sadarbības grupas sēdes simulācija (praktiskā daļa I) ar simulācijas analīzi (praktiskā daļa II). Lai to veiktu klātienes klausītāju auditorija tiek sadalīta 2 daļās:

  1. sadarbības sanāksmes dalībnieki (pašvaldības policijas vai Valsts policijas, ja pašvaldība nav izveidojusi pašvaldības policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai; pašvaldības sociālā dienesta; pašvaldības izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistu; bāriņtiesas un  pieaicinātajiem no - izglītības iestādēm; bērnu aprūpes iestādēm; ieslodzījuma vietām; pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas; pašvaldības administratīvās komisijas; Valsts probācijas dienesta; Valsts policijas; nevalstiskajām organizācijām) un
  2. novērotājiem – analītiķiem.

Sadarbības sanāksmes dalībnieki saņem uzdevumu – konkrētas sēdē skatāmas lietas apstākļus, notikuma aprakstu, kurš jāatrisina, pieņemot vismaz vienu lēmumu bērna labākajās interesēs. Sadarbības grupas dalībnieki katrs savu lomu sēdē izlozē, pie katras lomas ir apraksts, jeb iepriekšējā informācija par notikumu no konkrētā dalībnieka skatu punkta. Tai skaitā tiek izlozēta sadarbības sanāksmes vadītāja (un vietnieka) loma, kurš vada sanāksmi, uzaicina dalībniekus pēc saviem ieskatiem.

Novērotāji arī katrs izlozē savu lomu no 13. Novērotāju uzdevums ir sekot (ēnot) savu speciālistu, neatkarīgi no tā, vai simulācijā sadarbības sanāksmes vadītājs (vai vietnieks) ir vai nav uzaicinājis viņu uz konkrēto sēdi. Novērotājs vēro, piemēram – sanāksmes vadītāju, vietnieku, policijas speciālistus, probācijas darbinieku, pieaicinātos nevalstiskā sektora pārstāvjus un tam līdzīgi. Katrs novērotājs saņem notikuma aprakstu, tādu pašu, kāds tas tiek izsniegts sadarbības sanāksmes vadītājam.

Praktiskās daļas I daļā – notiek sanāksmes simulācija un lēmuma pieņemšana, bet praktiskās daļas II daļā katrs novērotājs pauž savu viedokli par analizējamā simulācijas dalībnieka (tēla) sniegumu, lēmumiem. Simulācijas dalībnieks, noklausījies novērotāja viedokli, sniedz atgriezenisko saiti.

Praktiskās sadaļas noslēgumā RD vadītāji sniedz dalībniekiem īsu kopsavilkumu par simulācijā identificētajām stiprajām un vājajām pusēm, simulačijas sadarbības grupas darba organizāciju, atbilstību labākajai praksei, tiesību aktiem un bērnu tiesību aizsardzības principiem, tai skaitā attiecībā uz lēmumu – vai tas pieņemts bērna labākajās interesēs.

  1. Izmantojamo informācijas avotu saraksts.

Grāmatas / pētījumi

1.         Egils Levits, Ineta Ziemele, Ieva Leimane-Veldmeijere, Sandra Garsvāne, Mārtiņš Mits, Anhelita Kamenska, Nils Muižnieks, Alla Spale, Ineta Tāre. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Inetas Ziemeles zinātniskā redakcijā. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: TNA, 2021.

2.         Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībai pašvaldībās. Metodiskās vadlīnijas. Litvins G., Kronberga I. Latvijas Tiesnešu mācību centrs un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, 2021, 116 lpp. https://www.bac.gov.lv /lv/jaunums/tapusas-vadlinijas-starpinstituciju-sadarbibai-bernu-tiesibu-aizsardziba-pasvaldibas

3.         Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā. Ilona Kronberga, Sanita Sīle, Gatis Litvins, Anvars Zavackis. Latvijas Tiesnešu mācību centrs, 2019, 102 lpp. https://www.bac.gov.lv /lv/media/9/download

4.         Gorbunova V. Pašvaldību izaicinājumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Rīga, 2020. Pieejams: https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2020_01_29_2_prezentaija_LPS%20(002).pdf

5.         Atkinson, M., Doherty, P. and Kinder, K. Multi-agency working: models, challenges and key factors for success’, Journal of Early Childhood Research, Vol. 3, Issue 1, 2007, pages 7–17.

6.         Carmel Duggan, Carmel Corrigan. A literature review of inter-agency work with particular focus on children’s services. WRC Social and Economic Consultants Ltd., 2009.

7.         Feinstein R.E., Connelly J.V., Feinstein M.S. Integrating behavioral health and primary care, Oxford University Press, 2017, pages.47.-50. Pieejams: https://ej.uz/oxford-beh

8.         Health Service Executive (2007b) Review of Adequacy of Services for Children and Families 2012, Dublin: HSE.

9.         Kelleher P. and Kelleher C. Inter-agency work in Ireland. Unpublished report for West Tallaght CDI, 2005.

10.       Walsh J., Craig S. and McCarthy D. Local Partnerships for Social Inclusion, Dublin, Combat Poverty Agency, 1998.

11.       Barnes J. at al. Comprehensive review of the literature on inter-agency working with young children, incorporating findings from case studies of good practice in inter-agency working with young children and their families within Europe, 2018, ISOTIS. Pieejams: http://www.isotis.org/wp-content/uploads/2018/06/D6.2.-Review-on-inter-agencyworking-and-good-practice.pdf

12.       Barnes J., Melhiush E. Inter-Agency Working in Europe and the UK to Support Vulnerable Young Children and Families. INTEGRATED EARLY CHILDHOOD DEVELOPMENT SERVICES, 2019, Pieejams: http://ejuz.lv/expe

13.       Barnes J., Melhuish E. at al. Inter-agency coordination of services for children and families, 2017. Pieejams: http://ejuz.lv/58xc

14.       Bosscher N. The decentralisation and transformation of the Dutch youth care system, 2014. Pieejams: https://www.nji.nl/nl/Download-NJi/Publicatie-NJi/Decentralisation-Dutch-youth-care-system-update-june-2014.pdf

 

Latvijas normatīvie akti

1.         Latvijas Republikas Satversme.

2.         Bērna tiesību aizsardzības likums.

3.         Administratīvās atbildības likums.

4.         Likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

5.         Likums “Par pašvaldībām”.

6.         2017. gada 12. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 545. “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā”.

7.         Ministru kabineta noteikumu projekta „Institūciju sadarbības bērnu tiesību aizsardzībā noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

8.         Bērnu lietu sadarbības padomes nolikums. Apstiprināts ar Labklājības ministrijas 2020. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 41., 2.punkts. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/padomes_nolikums_0520203.pdf

 

Eiropas Savienības un starptautiskie normatīvie akti

1.         ANO Vispārējā cilvēktiesību deklerācija.

2.         Bērnu tiesību konvencija.

3.         Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizardzības konvencija.

4.         Guidelines of the Committee of Ministers of the Council of Europe on child-friendly justice. Brussels: Council of Europe Publishing, 2011. Pieejams: https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=09000016804b2cf3 

5.         Guidelines on Justice in Matters involving Child Victims and Witnesses of Crime. Economic and Social Council resolution 2005/20. Pieejams: https://www.unodc.org/pdf/criminal_justice/Guidelines_on_Justice_in_Matters_involving_Child_Victims_and_Witnesses_of_Crime.pdf  

6.         Recommendation CM/Rec(2011)12 of the Committee of Ministers to member states on children’s rights and social services friendly to children and families. Pieņemta 16.11.2011.Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805afddf

7.         Recommendation Rec(2003)20 of the Committee of Ministers to member states concerning new ways of dealing with juvenile delinquency and the role of juvenile justice. Pieņemts 24.09.2003. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805df0b3

8.         Handbook on European law relating to the rights of the child. 2022 edition. European Union Agency for Fundamental Rights and Council of Europe. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2022/handbook-european-law-child-rights

9.         COUNCIL OF EUROPE STRATEGY FOR THE RIGHTS OF THE CHILD (2022-2027): “Children’s Rights in Action: from continuous implementation to joint innovation”. Pieejams: https://search.coe.int/cm/pages/result_details.aspx?objectid=0900001680a5a064

10.       Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses apkopojums par bērna tiesību aizsardzību (Factsheet – Protection of minors, 2022 July). Pieejams: https://www.echr.coe.int/documents/fs_minors_eng.pdf

 

Pielikumā: Teorētiskās daļas prezentācija un projekta saturiskā atskaite