Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas psiholoģes izstrādājušas un sagatavojušas metodisko materiālu „16-18 gadus vecu jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai”.
Metodiskos ieteikumi „Iecietības veicināšana izglītības iestādēs”, paredzēti kā palīglīdzeklis izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī citiem speciālistiem, kuri profesionālajā darbībā saskaras ar skolēnu savstarpējo neiecietību.
Lai aktualizētu jautājumu par bērnu no ārpusģimenes aprūpes iestādēm motivāciju mācīties, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veica aptauju, kurā piedalījās 520 bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes iestādēm dažādos Latvijas reģionos.
Metodiskie ieteikumi domāti izglītības iestāžu, sociālā dienesta, bāriņtiesu un citu iestāžu darbā, kas nodarbojās ar bērnu tiesību aizsardzību. Ieteikumos aprakstīti konkrēti piemēri un detalizēts skaidrojums, kādas ir iesaistīto pušu atbildības un kompetences (pamatojoties uz normatīvajiem aktiem), kā arī rīcības shēmas un veicamie pasākumi, gadījumos ,kad pastāv aizdomas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina pedagogus un citus izglītības iestāžu speciālistus iepazīties ar konferences „Citāds bērns skolā” dalībnieku materiāliem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīkotajos semināros 9. un 10. maijā internātskolu un ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem pedagogi un psihologi sniedza padomus un ieteikumus, kā atpazīt un mazināt vardarbību audzēkņu vidū.
Metodiskajā materiālā „Skolēna – pedagoga sadarbība” analizēts, kādi apstākļi ietekmē bērna personības veidošanos, izaugsmi un uzvedību, un kāda nozīme šajā ziņā ir skolai un skolotājiem.
Skolēna sekmes ir atkarīgas ne tikai no viņa prasmēm un centības, bet arī komforta sajūtas skolā un motivācijas mācīties vai tās trūkuma. Nereti tas, vai skolēns jūtas savu vienaudžu pieņemts, vai viņš savā ģimenē jūtas labi, vai kāds cits apstāklis, kas it kā neskar zinību apguvi, ir izšķirošs viņa attieksmei pret mācībām un citiem cilvēkiem.
Līdz ar demokrātijas ienākšanu skolā visai jūtami ir mainījušās skolotāju un skolēnu attiecības. Skolēni aizvien biežāk un uzstājīgāk sāk aizstāvēt savas tiesības, kontrolēt un ietekmēt ne tikai mācību procesu, bet arī attiecības ar pedagogiem. Ne vienmēr tas notiek apzināti un korekti, radot iespaidu skolotājiem par viņu darba un personības noniecinājumu.
