Prasības, kādas jāievēro, nosūtot Īrijas Centrālajai iestādei lūgumus Regulas¹ 55. panta un 56. panta ietvaros, proti, par informācijas apmaiņu par bērnu un par bērna ievietošanu citā dalībvalstī. Papildus sniegta informācija par procedūrām Īrijas kompetentajās iestādēs, lai veicinātu sociālo ziņojumu pieteikumu apstrādi un bērnu novietošanu aprūpē, kam ir pārrobežu raksturs.

¹ 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 “Par jurisdikciju un briedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu (turpmāk – Regula)

Ar dokumentiem var iepazīties, lejuplādējot pielikumus.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija laikā no 2016. gada 4. novembra līdz 2016. gada 9. decembrim organizēja bāriņtiesu priekšsēdētāju zināšanu pilnveides seminārus. Semināri tika rīkoti Rīgā un reģionos (Rēzeknē, Smiltenē un Liepājā).

Kopumā semināros no 139 novadu pašvaldību un republikas pilsētu bāriņtiesām tika pārstāvētas 125 bāriņtiesas jeb 90%.

Ar detalizētāku informāciju var iepazīties, lejuplādējot pielikumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Naturalizācijas pārvalde veic pasākumu kopumu ar mērķi paplašināt Latvijas pilsonības iegūšanas pieejamību sociāli mazaizsargātām personām, t.sk. nepilngadīgajiem bērniem – nepilsoņiem.

Pašreiz Latvijā dzīvo 4,9 tūkst. bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Tajā skaitā ir vairāki simti bērnu, kuru vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības.

Saskaņā ar Pilsonības likuma 3.¹ panta otro daļu, bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atzīstams par Latvijas pilsoni līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1)      bērns pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis;

2)      bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3)      abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

4)      tā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru kopā bērns dzīvo, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

Gadījumos, kad bērnu – nepilsoņu vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni var iesniegt tā aizbildnis.

Lai informētu aizbildņus par viņu tiesībām reģistrēt Latvijas pilsonību nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem vecumā līdz 15 gadiem, Pārvaldes Naturalizācijas pārvalde ir sagatavojusi informatīvo lapu (pielikumā).

Ievērojot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā vairākkārt saņemtos lūgumus skaidrot, kā rīkoties situācijā, kad bāriņtiesā vēršas administratīvās lietas dalībnieks, kurš dzīvo ārvalstīs, ar lūgumu nodrošināt iespēju viņam iepazīties ar lietas materiāliem, nosūtot materiālu kopijas uz viņa norādīto e-pastu, inspekcija sniedz viedokli minētajā jautājumā.

Ar to var iepazīties, lejuplādējot pielikumu.

Analizējot pārbaužu aktos fiksētos trūkumus un nepilnības, inspekcija secinājusi, ka bāriņtiesas savā darbībā ne vienmēr pilnvērtīgi un atbilstošā kvalitātē veic normatīvajos aktos noteiktos pasākumus bērnu personisko interešu un tiesību aizsardzībai, turklāt dažos gadījumos vienus un tos pašus  trūkumus pieļauj sistemātiski gadu no gada. Tādējādi, papildus inspekcijas veiktajām lietu pārbaudēm, kurās tiek pārbaudīta bāriņtiesu darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām un tiek uzdots novērst konstatētos trūkumus un nepilnības konkrētos termiņos, inspekcija aicina bāriņtiesas veikt arī regulāru iestādes darba pašvērtējumu, kas dotu skaidru priekšstatu par katras lietas gaitu, jau veiktajām un vēl veicamajām darbībām pilnvērtīgai bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai.

Pielikumā atrodamas pašvērtējuma veidlapas un detalizētāka informācija par pašvērtējuma veikšanu.

Publicējam supervīziju bāriņtiesu vadītājiem un vadītāju vietniekiem norises laikus un vietas.

Lai iepazītos ar detalizētu informāciju, lūdzam lejuplādēt pielikumu.

Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr. 984 “Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa apmācības programmas saturu un apmācības kārtību” 2. punktā noteikts, ka, lai iegūtu speciālās zināšanas par bāriņtiesas funkcijām, uzdevumiem, kompetenci, darba organizāciju, dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, bāriņtiesas darbinieks apgūst mācību programmu ne mazāk kā 150 stundu apjomā (no tām 70 % stundu - teorētiskās nodarbības un 30 % stundu - praktiskās nodarbības). Šo mācību programmas paraugu izstrādā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju apstiprina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks.

28. novembrī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija rīkoja konferenci "Audžuģimenes loma un iespējas audžubērna dzīves kvalitātes uzlabošanā".

Lejuplādējot pielikumus, iespējams iepazīties ar konferencē izmantotajām prezentācijām.

Piedāvājam iepazīties ar 2014. gadā notikušajos semināros bāriņtiesu priekšsēdētājiem izmantotajām prezentācijām.

Lai iepazītos ar prezentācijām, lūdzam lejuplādēt pielikumus.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir uzsākusi ikgadējo bāriņtiesu priekšsēdētāju zināšanu pilnveides semināru organizēšanu. Informējam, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, seminārus plānots organizēt dažādos valsts  reģionos.