Par programmu

Programma tika realizēta 12 nedēļu laikā, tiekoties vecāku grupās 2 stundas nedēļā.

Programmai ir 10 soļi, kuros tiek aplūkoti bērna emocionālajai attīstībai svarīgi jautājumi:

1.solis. Bērna attīstība un temperiments.

2.solis. Bērna ķermeņa kontroles un pozitīva ķermeņa pašvērtējuma veicināšana.

3.solis. Drošas piesaistes veidošanās.

4.solis. Bērna spēlēšanās un fantāzijas attīstības veicināšana.

5.solis. Valodas un komunikāciju spēju attīstība.

6.solis. Pozitīva pašvērtējuma veicināšana.

7.solis. Disciplinēšanas metodes, kas veicina emociju pašregulāciju un sirdsapziņas attīstību.

8.solis. Emociju pašregulācija.

9.solis. Koncentrēšanās, plānošanas un problēmu risināšanas spēju attīstības veicināšana.

10.solis. Sociālās kompetences, empātijas un gādīguma attīstības veicināšana.

Katrā no soļiem vecākiem tiek sniegta informācija par bērnu spēju attīstību, audzināšanas principiem, stratēģijām, kā mainīt bērna uzvedību, kā arī tiek veikti vingrinājumi un veicinātas diskusijas, lai mudinātu vecākus domāt un runāt par savām domām un jūtām, savu bērnības pieredzi un to, kā tā ir saistīta ar viņu izturēšanos pret saviem bērniem, kā arī lai uzlabotu vecāku – bērnu mijiedarbību, sekmētu bērnu un vecāku emociju pašregulācijas spēju attīstību, un dotu vecākiem iespēju saņemt emocionālo atbalstu no citiem grupas dalībniekiem un grupu vadītājiem.

Programmas efektivitāte

Latvijas Universitāte*** veikusi programmas „Bērna emocionālā audzināšana” Latvijā efektivitātes novērtējumu. Pētījums veikts ar mērķi novērtēt Latvijā adaptētās programmas efektivitāti pirmsskolas vecuma bērnu uzvedību problēmu risināšanā un vecāku (mātes) kompetences izjūtas paaugstināšanā.

25 gadījumos bērna uzvedību novērtēja gan bērna mātes, gan audzinātājas. Iegūtie rādītāji tika savstarpēji salīdzināti, izvērtējot izmaiņas mātes kompetences izjūtā un sniegtajos bērna internalizēto un eksternalizēto uzvedības problēmu novērtējumos, kā arī salīdzināti ar kontrolgrupas rādītājiem.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka pēc māšu piedalīšanās apmācību programmā bija nozīmīgi pieaugusi viņu apmierinātība ar vecāku lomu, savas efektivitātes novērtējums un kopējā kompetences izjūta, kā arī viņas norādīja mazāk bērna eksternalizētās uzvedības problēmas un kopējās uzvedības problēmas.

Arī audzinātājas pēc māšu piedalīšanās apmācība sprogrammā norādīja mazāk bērnu kopējās uzvedības problēmas.

*       Pathways to Competence. Encouraging Healthy Social and Emotional Development in Young Children, Ph.D. Sarah Landy, 2002

**     Adaptēja Ph.D. Edīte Ozola, 2004

***   Mag.psych. Inga Skreitule-Pikše un Mag.psych Arnika Miltuze